Lielveikali trūkstošos darbiniekus vilina ar pusdienām un naktsmājām

Ielīmētas lapas veikalu durvju stiklos, paziņojumi pie kasēm, plakāti, izdalāmas lapiņas un mājaslapu sadaļas internetā – veidi, kādos veikali cenšas piesaistīt trūkstošos darbiniekus, ir daudzveidīgi, tomēr vakanču skaits joprojām ir iespaidīgs, piektdien raksta laikraksts Diena.

Ne tikai Rīgā, bet arī daudzās citās pilsētās un novados pārdevēju nepietiek, par to liecina gan Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) dati, gan pašu veikalu informācija mājaslapu vakanču sadaļā. Ir veikali, kuros no 16 kasēm strādā trīs, bet neapmierinātajiem rindās stāvētājiem bieži tiek paskaidrots, ka darbinieku trūkst.

Veikalu Maxima tīklā trūkst aptuveni 500 darbinieku, un līdzīga situācija bijusi arī pērn – šogad ir par 20 vakancēm mazāk. “Rudenī darbaspēku atrast ir vieglāk, jo cilvēki, kas dodas vasaras peļņā, atgriežas,” skaidro SIA Maxima Latvija pārstāvis Jānis Beseris. Visvairāk darbinieku vajag Rīgā, kur cilvēkiem ir plašākas iespējas atrast citu darbu. Līdzīgi situāciju raksturo Rimi Latvia personāla vadītāja Līga Stabulniece, kura Dienai stāsta, ka patlaban veikalos aktuālas ir apmēram 300 vakances, no tām 80% ir Rīgā. “Īpaši sarežģīta situācija ir dažos Rīgas veikalos, kur trūkst pat 10% no darbiniekiem. Ja pēta pēdējo triju gadu statistiku, vakanču skaits pašreiz ir apmēram tāds pats kā 2013. un 2014. gadā. Kopumā mums trūkst 6% no kopējā darbaspēka,” skaidro Stabulniece. Augusts un septembris, kā arī maijs un jūnijs regulāri ir laiks, kad vakanču skaits ik gadu pieaug, attiecīgi ziemas mēnešos tiek prognozēta brīvo vietu samazināšanās. Neliels vakanču skaita pieaugums parasti ir vērojams arī decembrī, kas veikaliem ir īpaši darbīgs laiks svētku dēļ.

NVA dati liecina, ka uz 7. septembri reģistrētas 319 mazumtirdzniecības veikalu pārdevēju un 133 kasieru vakances, tāpat parādās 64 brīvas pārdevēju-konsultantu un tikpat pārdošanas speciālistu darbvietas, kā arī 55 tirdzniecības zāles darbinieku vietas.

Atverot, piemēram, Rimi mājaslapu, nevar nepamanīt, ka potenciālais darba ņēmējs tiek pievilināts dažādos veidos – arī ar karjeras veiksmes stāstiem un poētiskā valodā sarakstītiem amatu aprakstiem. Piemēram, maiznieka amats aprakstīts šādi: “Smaržīga un svaiga maize katru rītu, savām rokām gatavota… Garšo Tev un citiem. Prieks un gandarījums par paveikto – tāda ir maiznieka amata būtība!” Studentiem tiek piedāvātas gan prakses vietas, gan elastīgs darbalaiks, apvienojot darbu ar studijām. Taču ir arī tādi veikalu tīkli, piemēram, Mego, kam mājaslapa internetā patlaban ir izstrādes stadijā, tāpēc darbinieku galvenais pievilināšanas veids ir veikalu durvju stiklā ielīmētas sludinājumu lapiņas, kurās minēts, ka darbiniekus meklē steidzami.
Lielajiem veikalu tīkliem ir iespējas darbiniekiem vairāk piedāvāt dažādus bonusus, piemēram, bezmaksas pusdienas (dažviet siltas, citur aukstas), transporta kompensācijas vai aizvešanu uz darbavietu, dienesta viesnīcu. Pēc zināma nostrādāta laika ir pieejama arī veselības apdrošināšana.

Mazākiem veikaliem priekšrocības ir drīzāk emocionālas – Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs min cilvēcīgāku attieksmi, ģimeniskuma sajūtu. Tomēr ir veikali, kuros ir 24 darbvietas, bet gada laikā nomainās 25 cilvēki. Dienas novērojumi liecina, ka tirdzniecības vietu – kurās meklē darbiniekus – spektrs, ir ļoti plašs, ieskaitot tirgotājus Centrāltirgū.
Domājot par risinājumiem nākotnē, visbiežāk tiek minēta optimizācija un pašapkalpošanās kasu ieviešana.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *