Profesors: Latviešu valoda nespēj konkurēt brīvajā tirgū

Latviešu valoda nespēj konkurēt brīvajā tirgū, intervijā aģentūrai LETA atzīst Valsts valodas komisijas priekšsēdētājs Latvijas Universitātes profesors, Tulkošanas katedras vadītājs Andrejs Veisbergs.

Pēc viņa domām, latviešu valoda, tāpat kā latviešu tauta, galvenokārt demogrāfiski ir apdraudēta, jo valsts iedzīvotāju skaits, latviešu valodas runātāju skaits mazinās. Zināmu apdraudējumu var redzēt arī moderno valodu tehnoloģiju jomā, kur latviešu valodai tās ierobežotā runātāju skaita dēļ ir grūti turēties līdzi attīstībā lielajām valodām.

Mazā latviešu valodas runātāju skaita dēļ daudz kas ir jāpabalsta. Piemēram, mēs nevaram Latvijā radīt peļņu nesošu islandiešu-latviešu valodas vārdnīcu, jo to iegādāties gribēs varbūt desmit cilvēki, bet ieguldījumi būs ļoti lieli. Savukārt angļiem vai vāciešiem ir vairākas lielas kompānijas, kas var radīt un regulāri atjaunot kaut desmit viena valodu pāra vārdnīcas un vēl kārtīgi nopelnīt. Pie mums sevi atpelna latviešu-angļu, latviešu-krievu, varbūt latviešu-vācu vārdnīcas izstrāde. Pārējās veido entuziasti, vai arī tiek atrasts kāds finansējums no vēstniecībām, varbūt valsts, citas izejas nav, uzskata Veisbergs.

Latviešu valoda kā lingvistiska sistēma, pēc Veisberga domām, nav apdraudēta. “Daži cilvēki, iespējams, uzskata, ka latviešu valodu apdraud angļu un krievu valoda vai paplašināts slenga lietojums. Es tā nedomāju – kā lingvistiskai sistēmai mūsu valodai nedraud iziršana, sabrukšana vai samaitāšanās,” norāda profesors.

Latviešu valodas kā valsts valodas statuss, pēc Veisberga domām, būtu jāstiprina. Latviešu valodas aģentūra laiku pa laikam veic aptaujas, kas liecina, ka apmēram 90% Latvijas iedzīvotāju vairāk vai mazāk pārvalda latviešu valodu, tikpat daudz vairāk vai mazāk pārvalda krievu valodu. Tātad, skatoties no malas, Latvijā ir perfekta divvalodība. Bet tas nav tas, uz ko ir vērsta valsts valodas politika.

“Latvijā ir viena valsts valoda – latviešu valoda, un mūsu mērķis ir, lai visi Latvijas iedzīvotāji to varētu lietot un lietotu. Kas attiecas uz angļu, krievu, vācu, franču un citu valodu prasmi – jo augstāks zinātāju procents, jo labāk. Latvijas valstiskās neatkarības gados esam nonākuši pie apmēram vienādas latviešu un krievu valodas zināšanas proporcijas. 1990.gadā latviešu valodu mūsu valstī labi zināja apmēram 20% cittautiešu. Ja tagad valsts valodas pratēju skaits ir uzaudzis līdz 90%, tas ir labs rezultāts. Domāju, ka valsts politikas rezultātā šis skaitlis vēl vairāk kāps,” norāda Veisbergs.

“Ir diezgan pārsteidzoši, ka krievu valodas zināšanu procents nav krities, bet stāv uz vietas. Aptauju rezultāti rāda, ka arī jaunieši gandrīz visi zina krievu valodu, jo tai ir liela ekonomiskā vērtība. Mūsu agrīnās prognozes bija, ka krievu valodas zinātāju skaits samazināsies līdz aptuveni 70%. Te ir arī psiholoģiski aspekti. Latvieši, kas savā valstī ir mažoritāte, joprojām jūtas kā minoritāte, un situācijās, kad ir izvēle starp valodām, latvieši pāriet uz krievu valodu kontaktos ar cittautiešiem. Latvieši ir pieklājīgāki un piekāpīgāki nekā cittautieši. Tieši tāpēc Valodas komisija, tāpat kā Valsts valodas centrs, aicina mūsu amatpersonas Latvijā runāt latviski. Tas būtu labs piemērs,” uzsver Veisbergs.

Autors: LETA, 2015. gada 1. septembris 11:26

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *