Jautājumā par to, vai jauniešiem Latvijā ir vieglāk vai grūtāk atrast darbu nekā vidēji Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, vairākums iedzīvotāju ir kritiski noskaņoti – 61% uzskata, ka darbu atrast ir grūtāk, liecina «DNB Latvijas barometra» pētījuma rezultāti.
«Eurostat» dati liecina, ka Latvijā bezdarba līmenis jauniešu vidū ir zemāks (15.8%) nekā vidēji ES (20.7%) vai eirozonā (22.5%). Ja salīdzina Latvijas stāvokli ar citām Baltijas valstīm, jāsecina, ka Latvijā jaunatnes bezdarba līmenis ir augstāks nekā Igaunijā (10.1%), bet zemāks nekā Lietuvā (17.4%).
Izglītības un karjeras portāla Prakse.lv vadītājs Jānis Logins papildina: «Uzskatu, ka iepriekš aplūkoto jautājumu cilvēki vērtē vairāk psiholoģiski, jo bezdarba rādītāji Dienvideiropā ir stipri augstāki nekā Latvijā. Jauniešiem, kas gatavi mācīties, pierādīt sevi un sasniegt rezultātus, kam papildus ir arī iegūta izglītība vai pieredze, darbu ir iespējams atrast – pat lielos un perspektīvos uzņēmumos.»
Vaicāti par galvenajiem šķēršļiem, kas traucē jauniešiem atrast darbu, visbiežāk aptaujātie norādīja uz darba devēju nevēlēšanos pieņemt darbā cilvēkus bez pieredzes (59%). Tikmēr gandrīz puse jeb 47% aptaujāto uzskata, ka jaunieši nevēlas strādāt par piedāvātajām algām, bet 39% aptaujāto ir pārliecināti, ka jauniešu iegūtā profesija neatbilst darba tirgus pieprasījumam. Jāpiebilst, ka nedaudz vairāk kā trešdaļa aptaujāto kā vienu no galvenajiem iemesliem atzīmējuši, ka valstī kopumā trūkst darba vietu (33%). Interesanti, ka gandrīz katrs desmitais aptaujātais uzskata, ka jaunieši nemaz negrib strādāt (11%).
Komentējot šos datus, CV-Online Latvia vadītājs Aivis Brodiņš norāda: «Neapšaubāmi gan profesionālajām mācību iestādēm, gan augstskolām jāpiedāvā duālā izglītība, kas dod iespēju jau drīz pēc mācību sākšanas reāli sākt strādāt savā specialitātē, sekmējot tik ļoti nepieciešamās pirmās darba pieredzes iegūšanu. Šajā ziņā patlaban vērojamas pozitīvas tendences, jo aizvien vairāk uzņēmumu sadarbojas ar mācību iestādēm atbilstošu jauno darbinieku sagatavošanā.»
Jautāti, kādi varētu būt risinājumi, lai mazinātu jauniešu bezdarbu, aptaujātie visbiežāk atbalstījuši izglītības programmu pieskaņošanu darba tirgum (49%) un valsts subsidētas darba prakses vietas, lai jaunieši varētu iegūt darba pieredzi (48%). Tikmēr citi risinājumi minēti daudz retāk.