Aptaujā noskaidro, kādām lietām naudu krāj jaunieši Baltijā

Gandrīz divas trešdaļas jeb 61% 18 līdz 25 gadus veco jauniešu Latvijā krāj naudu konkrētam mērķim – to rāda «SEB bankas» veiktā aptauja Baltijas valstīs. Igauņu un lietuviešu jaunieši ir nedaudz aktīvāki krājēji – apstiprinošu atbildi snieguši 76% Igaunijā un 78% no aptaujātajiem jauniešiem Lietuvā.Populārākais iemesls, kādēļ Latvijas jaunieši krāj naudu, ir vēlme veikt kādu lielāku pirkumu, iegādāties savu mājokli vai automašīnu. Neliela daļa jauniešu atbildēja, ka krāj līdzekļus savām kāzām.

Aptaujas dati liecina, ka Latvijā ir vismazākais jauniešu skaits, kuri veic uzkrājumus nākotnes mērķiem – ar šādu rīcību izceļas vien seši no desmit aptaujātajiem jauniešiem. To jauniešu vidū, kuri uzkrāj naudu, visbiežāk krāj lielākiem pirkumiem, piemēram, datoram un mobilajam tālrunim – 18% Latvijā, 21% Lietuvā un 23% Igaunijā.

Otrs kārotākais mērķis Latvijā ir mājokļa iegāde – šim mērķim krāj 12% Latvijas, 13% Igaunijas un 22% Lietuvas jauniešu. Trešajā vietā ierindojas vēlme iegādāties savu auto – Latvijā šim mērķim krāj 8% jauniešu, kamēr Lietuvā – 22% un Igaunijā 10% aptaujāto jauniešu.

Igaunijas jaunieši vēlas ceļot – līdzekļus šim mērķim krāj 16% Igaunijā aptaujāto jauniešu. Līdzīgs mērķis ir 7% Latvijas jauniešu un 15% jauniešu Lietuvā. Studijām krāj 9% Lietuvas, 5% Latvijas un 4% Igaunijas jauniešu. Nepilns 1% jauniešu Latvijā un arī Igaunijā 18-25 gadu vecumā atzīst, ka krāj naudu gaidāmajām kāzām, kamēr Lietuvā šādu mērķi minējuši 3% aptaujāto jauniešu.

«SEB bankas» sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis skaidro, ka krāšanu konkrētam mērķim būtu vēlams sākt agrā jaunībā, lai laika gaitā izveidotos krāšanas paradums. Mainoties dzīves ciklam un ienākot dzīvē jauniem mērķiem, tas palīdzētu sākt savlaicīgi uzkrāt līdzekļus bērnu vajadzībām un savām vecumdienām.

Tiem, kas daļu savu ienākumu atlicina uzkrājumu veidošanai, ir svarīgi kaut nedaudz orientēties finanšu un investīciju pasaulē. Taču aptaujas dati liecina, ka jauniešu zināšanas šajā jomā bieži ir nepietiekamas. 20% no aptaujātajiem jauniešiem Latvijā, 18% Lietuvā un 32% Igaunijā atzīst, ka vēlētos ieguldīt savus brīvos līdzekļus, tostarp iegādājoties akcijas. Tomēr visās trīs Baltijas valstīs ievērojama daļa jauniešu norādījuši, ka investīciju joma viņiem liekas pārlieku sarežģīta – tā atbildējuši 30% aptaujāto jauniešu Lietuvā, 28% Igaunijā un 25% Latvijā.

«Šāda jauniešu attieksme varētu būt skaidrojama ar to, ka jauniešiem trūkst motivācijas iegūt šīs zināšanas. Piemēram, lielākā daļa jauniešu 18-25 gadu vecumā – 65% Latvijā, 46% Lietuvā un 30% Igaunijā, piedaloties pensiju 2.līmeņa uzkrājumu veidošanā, norāda, ka viņiem nav ne mazākās nojausmas, kādu ieguldījumu fondu ir izvēlējušies, t.i., kur tiek investēta viņu nākotnes pensija. Latvijā tikai 6% aptaujāto zina un seko līdzi savam pensiju 2.līmeņa uzkrājumam, kamēr Igaunijā to dara 20% un Lietuvā 18% aptaujāto jauniešu. Taču savlaicīgi izveidots finanšu uzkrājumu paradums būtiski sekmē jaunieša gatavību pieņemt jaunus dzīves mērķus. Tieši tāpēc ir ieteicams optimālā gadījumā 10% no saviem ienākumiem novirzīt savu uzkrājumu veidošanai,» secina eksperts.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *